1.函數聲明
1 2 3 | function sum1(n1,n2){
return n1+n2;
};
2.函數表達式,又叫函數字面量 |
1 2 3 | var sum2= function (n1,n2){
return n1+n2;
};
|
兩者的區別:解析器會先讀取函數聲明,並使其在執行任何代碼之前可以訪問;而函數表達式則必須等到解析器執行到它所在的代碼行纔會真正被解釋執行。
自執行函數嚴格來說也叫函數表達式,它主要用於創建一個新的作用域,在此作用域內聲明的變量,不會和其它作用域內的變量衝突或混淆,大多是以匿名函數方式存在,且立即自動執行。
1 2 3 | ( function (n1,n2){
console.log (n1+n2)
})(1,3); //4
|
另外幾種自執行函數:
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53 54 55 56 57 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 | //可用來傳參
( function (x,y){
console.log(x+y);
})(2,3);
//帶返回值
var sum=( function (x,y){
return x+y;
})(2,3);
console.log(sum);
~ function (){
var name= '~'
console.log(name);
}();
! function (){
var name= '!'
console.log(name);
}();
;( function (){
var name= ';'
console.log(name);
})();
- function (){
var name= '-'
console.log(name);
}();
//逗號運算符
1, function (){
var name= ',' ;
console.log(name);
}();
//異或
1^ function (){
var name= '^' ;
console.log(name);
}();
//比較運算符
1> function (){
var name= '>' ;
console.log(name);
}();
~+-!( function (){
var name= '~+-!' ;
console.log(name);
})();
~!( function (){
var name= '~!' ;
console.log(name);
})();
( function (){
var name= 'call' ;
console.log(name);
}).call();
( function (){
var name= 'apply' ;
console.log(name);
}).apply();
|
3.函數構造法,參數必須加引號
1 2 | var sum3= new Function( 'n1' , 'n2' , 'return n1+n2' );
console.log(sum3(2,3)); //5
|
從技術角度講,這是一個函數表達式。一般不推薦用這種方法定義函數,因爲這種語法會導致解析兩次代碼(第一次是解析常規ECMAScript代碼,第二次是解析傳入構造函數中的字符串),從而影響性能。
1 2 3 4 5 6 | var name= 'haoxl' ;
function fun(){
var name= 'lili' ;
return new Function( 'return name' ); //不能獲取局部變量
}
console.log(fun()()); //haoxl
|
Function()構造函數每次執行時都會解析函數主體,並創建一個新的函數對象,所以當在一個循環或頻繁執行的函數中調用Function()構造函數效率是非常低的。而函數字面量卻不是每次遇到都會重新編譯的,用Function()構造函數創建一個函數時並不遵循典型的作用域,它一直把它當作是頂級函數來執行。
內容轉載至:http://www.jb51.net/article/80861.htm